|
APKURES SHĒMA
(Konstruēšana, materiāli, speciālistu ieteikumi, materiālu iegādei izmantojiet kalkulatoru)
Apkures sistēmas konstruēšana;
Apkures sistēmu konstruēšanu sāk ar stāvvadu un radiatoru
izvietošanu telpās. Stūra telpās stāvvadus ieteicams izvietot ārsienu
stūros. Ekonomējot metālu, jācenšas izveidot sistēmu ar iespējami mazāku
stāvvadu skaitu. Ja nav speciālu norādījumu Cauruļvadi telpās jāizvieto
atklāti, bez nišām. Turpgaitas stāvvadu, skatoties no telpas, vienmēr
izvieto pa labi, bet atpakaļgaitas pa kreisi. Apkures konstruēšanas
plānošanai noteicošais faktors ir sistēmas hidrauliskā pretestība un
metāla ekonomija. Atpakaļgaitas maģistrāles (apakšējās sadales gadījumā
arī turpgaitas maģistrāles) izvieto pagrabtelpās vai tehniskajā pagrabā.
Atsevišķos gadījumos cauruļvadus var izvietot arī virs pirmā stāva
grīdas vai zemgrīdas kanālos.
|
A. atplūde no telpām
B. Pieplūde uz telpām
C. Uz apkures katlu
D. No apkures katla
E. Ūdens vads
1. manometrs ar termometru
2. drošības spiediena ventilis
3. Izplešanās trauks
4. siltumapmaiņas rekuperators
5. temperatūras regulēšanas vārsts ar elektrisko motoru
6. attīrīšanas filtrs
7. ar roku regulējams aizbīdnis (krāns)
8. iztukšošanas krāns
9. cirkulācijas sūknis
10. vienvirziena vārsts
11. ar roku regulējams aizbīdnis (krāns)
|
Lai nodrošinātu atgaisošanu, visus maģistrālos cauruļvadus novieto ar
kritumu 0,002 siltumnesēja kustības virzienā. Cauruļvadi, kas novietoti
neapkurināmās telpās, kā arī centrālie cauruļvadi ir jāizolē ar
minerālvates čaulām.
Radiatorus novieto pie ārējām sienām zem logiem. Pievadiem no stāvvada
līdz sildķermenim nevajadzētu būt garākiem par 1 ..... 1,25m . Vannas
istabu un dušu dvieļu žāvētājus, ja tie nav pieslēgti karstā ūdens
apgādes sistēmai, pievieno apkures sistēmai.
Materiāli;
Apkures sistēmām lieto necinkotas tērauda caurules. Tās savieno ar
vītnēm un čuguna veidgabaliem. Stāvvadus ar diametru līdz 32 mm montē
35mm no sienas, bet stāvvadus ar lielāku diametru 50mm no sienas.
Mainoties siltumnesēja temperatūrai, mainās apkures sistēmu cauruļu
garums ( uz 1 m svārstības 1...1,75mm). Lai kompensētu cauruļvada garuma
izmaiņas paredz vairākus konstruktīvus pasākumus: cauruļvadus stiprina
tā, lai tie varētu brīvi pārvietoties, sildķermeņa posmos paredz
speciālus izliekumus, stāvvadus maģistrālēm pievieno ar liektiem
posmiem.
Daudzās valstīs tiek izmantotas plastmasas caurules, kurām ir vairākas
priekšrocības, tās nekorozē un ir viegli montējamas. Ja apkures sistēmā
siltumnesēja temperatūra nav lielāka par 70 t0 C tad to var darīt.
ELEKTRODU (Jonu) APKURES KATLS
(montāža un to funkcionalitātes īpatnības)
Elektrodu apkures katla pamatprincips. Starp diviem
elektrodiem plūstošais siltumnesējs, (darbojas arī kā strāvas vadītājs)
jonizācijas rezultātā veido nosacītu īsslēgumu, kā rezultātā šķidrums
uzkarst. Tālāk ar sūkņa un apsaistes sistēmas palīdzību novadīts pa
telpām. Lielisks risinājus kā alternatīvs katlas jau esošajam. Tomēr
šajā procesā ir ieguvumi un ir arī zaudējumi.
Plusi:
Viegli montējams
neaizņem daudz vietas
Nav dārgs
Īss uzsilšanas process 0.4 – 1.5 min
Sistēmā neveidojas gulsnes
Mīnusi;
dārgs ekspluotācijā (Šis ir daļēji risināms jautājums - ar automātikas palīdzību un labi siltinātu ēku)
Divi piemēri jonu apkures katla montāžai.
A. uz esošo apkures katlu
B. no esošā apkures katla
1. Elektrodu (jonu) apkures katls
2. Izplešanās trauks
3. Atgaisošanas ventilis
4. Manometrs/ termometrs
5. Ar roku regulējams aizbīdnis (krāns)
6. Iztukšošanas krāns
7. Termometrs
8. Cirkulācijas sūknis
9. Vienvirziena vārsts
10. Attīrīšanas filtrs
11. ----//--- (5)
12. Pretspiediena vārsts
|
|
Gaisa apkures sistēmas
Ir daudz stāstīts nu ir dažādi apgalvojumi par apkures sistēmām kur siltuma nesējs no katla uz telpām ir gaisa vadi.
Ko par to raksta mācību grāmātās .
|
